Sākumlapa E-pasts

Laba smiltsērkšķu dārza izveidošanai der tikai kvalitatīvi stādi ar droši zināmu izcelsmi.  Latvijā pagaidām ir rajonētas un subsidētas divas šķirnes:

Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja,  tai ir prāvas  0,78 g smagas tumši dzeltenas ogas, kas nogatavojas agri, augusta beigās, bet ātri arī pārgatavojas, tāpēc ar novākšanu nedrīkst kavēties, tas jāizdara 12 dienās. Krūmi vidēja auguma, raženi,  zari parasti zemu nolīkst no ogu smaguma, labos augšanas apstākļos veidojot pusnokarenu vainagu. Ērkšķainības indekss (ērkšķu skaits uz 1 metru divgadīga, ogām klāta dzinuma) ir 7,6, kas uzskatāms kā mazs. Šķirnes ieņēmība pret slimībām - vadaudu mikozi un pumpuru bakteriozi neliela. Ogas ļoti sulīgas.

Prozračnaja, kurai ir garš ogas kātiņš, līdz ar to  ogas vieglāk noplūcamas. Tagad, kad vairumā ogas vāc, nogriežot ar visiem zariem, šo šķirni stāda mazāk, jo tā ir visai ērkšķaina (indekss 19,8), kā arī krūms izaug pārāk augsts. Ogas gaiši oranžas, ar tumšākiem plankumiem abos galos, 0,59 g smagas, nogatavojas septembra sākumā, novācamas 18 dienu laikā.  Šķirnes ieņēmība pret slimībām neliela.

Par abām minētajām šķirnēm,  kas Latvijā  ir pietiekami ilgi pārbaudītas, var saņemt komercdārzu ierīkošanas subsīdijas, taču tas nenozīmē, ka tās ir labākās. Jau 10 gadus sekmīgi tiek audzēti arī vietējās selekcijas perspektīvie hibrīdi ‘Mary’ , ‘Tatjana’ un apputeksnētājs ‘Lord’.

Mary ir mazērkšķaina (indekss 7,2), ļoti ražīga, ogas oranžas, 0,58 g smagas, nogatavojas septembra sākumā. Vērtīgākā īpašība ir ilgi vācamas ogas, kas krūmā saglabā stingrību veselu mēnesi. ‘Mary’ pagaidām uzrāda  labu izturību pret slimībām.

Tatjana izceļas ar tumšu ogu krāsu un paaugstinātu eļļas saturu ogu mīkstumā, tātad ogas ir īpaši veselīgas, bez tam krūmam ir izteikti maz ērkšķu (indekss 6,0). Ogu masa ir 0,57 g, tās nogatavojas diezgan agri, augusta beigās uzreiz pēc ‘Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja’ un jānovāc 14 dienās, jo visai ātri paliek mīkstas. Krūmiem ir izteikti mazs augums un smalks zarojums, tie neslimo. ‘Tatjana’ ir ļoti piemērota tiem, kas ogas audzē mazdārzos pašu patēriņam.

Svarīga ir arī vīrišķā auga izvēle. Apputeksnētāju šķirņu ir gaužām maz. Līdz šim selekcionāri to izveidošanai veltījuši salīdzinoši maz pūļu, jo jebkuras šķirnes apputeksnēšanu var veikt jebkurš vīrišķa dzimuma smiltsērkšķis ar vienādu ziedēšanas laiku. Līdz pat 2000.gadam Latvijā izmantoja tikai grūti nosakāmas izcelsmes vīrišķos sēklaudžus, kuri bieži slimoja. Tagad stāda vietējās selekcijas apputeksnētāju ‘Lord’, kas uzrādījis izcilu slimībizturību, augstu (85%) putekšņu dīdzību un piemērotību mūsu klimatam. Tā krūmus var atpazīt pēc šauriem atzarošanās leņķiem un kolonveida vainagiem.

Šķirnes ‘Mary’, ‘Tatjana’ un ‘Lord’ selekcionējuši   Andrejs Brūvelis un Kārlis Blūms.

Sertificētus stādus audzē SIA „Orvilks” kokaudzētavā Kuldīgas raj. Rumbas pag. „Ventlejās”, tos var pasūtīt šeit: zeltoga@zeltoga.lv

 

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc iestādītie  smiltsērkšķu krūmi neražo ?

Droši vien tāpēc, ka tie ir viena dzimuma – vai nu visi vīrišķie, vai arī sievišķie, lai gan uz sievišķajiem krūmiem arī bez apputeksnētāja tiešas klātbūtnes parasti aizmetas pa kādai neattīstītai ogai.

Kā var atšķirt vīrišķo augu no sievišķā ?

To var redzēt tikai no ceturtā gada, kad krūmi sāk ziedēt. Vīrišķajiem augiem ziedpumpuri ir prāvāki, tie izskatās pēc maziem čiekuriņiem.

Vai  smiltsērkšķus var pavairot, atdalot sakņu atvases ?

Var, bet šai metodei ir vairāki trūkumi: 1) Sakņu atvasēm nav savas autonomas sakņu sistēmas, tie ir kā T veida atzarojumi no horizontālas piesaknes. Pēc pārstādīšanas tie rūpīgi jākopj, kamēr tiem izveidojas savas barotājsaknes. 2) Caur nocirstās saknes brūci paliekošais krūms var inficēties ar verticillozi. 3) Sakņu atvases parasti ir ērkšķainākas par mātesaugu.

Vai šķirņu apputeksnēšanai der arī savvaļas vīrišķie augi ?

Jā, jo tie zied vienlaicīgi (izņemot ļoti atšķirīga ģeogrāfiska platuma zonās, piem. Botnijas līča ziemeļu piekrastē augošos). Putekšņu izcelsme neietekmē ogu saimnieciski svarīgās īpašības, tā tikai maina sēklu iedzimtību.

Cik vecus stādus labāk stādīt ?

Jāstāda viengadīgi vai divgadīgi stādi. Abiem vecumiem ir gan priekšrocības, gan trūkumi.
Viengadīgi stādi labāk ieaugas, tie ir lētāki, vieglāk iestādāmi, taču pirmajā gadā tie prasa ļoti rūpīgu kopšanu un biežu laistīšanu, jo to saknes ir tievākas un atrodas seklāk, tāpēc var ātrāk izžūt sausā laikā.
Divgadīgi stādi sāks ražot vienu gadu ātrāk, tie ir izturīgāki pret nezāļu konkurenci un sausumu, bet tie ir dārgāki, tos grūtāk transportēt un iestādīt, tiem ir vairāk nogrieztu sakņu brūču, līdz ar to lielāks risks inficēties ar verticilozi.
Latvijā  95%  smiltsērkšķu komercdārzu ir ierīkoti, izmantojot viengadīgus stādus.

Kas jādara, lai saņemtu valsts subsīdijas stādījumu ierīkošanai ?

• Jāsazinās ar Latvijas Augļkopju asociāciju (LAAS) www.laas.lv , kur var noskaidrot noteikumus subsīdiju saņemšanai.
• Jānosūta LAAS pieteikums par stādījumu ierīkošanu.
• Jāierīko stādījums.
• Jāuzaicina no LAAS reģionālais stādījumu apsekotājs.
• Pēc stādījuma apsekošanas jāgriežas Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajā nodaļā, piesakot stādījumu subsīdijām (ar LAD vēlams sazināties savlaicīgi, lai iegūtu informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem un termiņiem).

Vai uz valsts subsīdijām var pretedndēt tikai Latvijas Augļkopju asociācijas biedri ?

Nē, valsts subsīdijas par ilggadīgo produktīvo stādījumu ierīkošanu var saņemt arī tad, ja neesat LAAS biedrs, taču tad jārēķinās ar krietni lielākām izmaksām par stādījumu apsekošanu.

Cik lielas ir valsts subsīdijas smiltsērkšķu produktīvo stādījumu ierīkošanu ?

Līdz šim tika noteikta konkrēta summa, kas mainījās ik gadu, bet turpmāk paredzēts izmaksāt 40% no grāmatvediski pierādāmām izmaksām, kas saistītas ar stādījumu ierīkošanu.

Vai  pierādāmajās izmaksās var iekļaut pašaudzēto stādu izmaksas ?

Jā, bet tikai tad, ja stādi audzēti sertificētā stādaudzētavā.

Kur var iegūt informāciju par smiltsērkšķu bioloģisko audzēšanu ?

Bioloģiskās lauksaimniecības mājas lapā www.ekoprodukti.lv

Vai iespējams saņemt kompensāciju par investīcijām, kas saistītas ar smiltsērkšķu audzēšanu, ražas novākšanu un pārstrādi ?

Jā - par iekārtām, kas attiecas uz kopšanu un pirmapstrādi, bet ne par ēku būvniecību. Detalizētu informāciju var saņemt  Lauku atbalsta dienestā www.lad.gov.lv